Jau pasen draudzīgo portāla domubiedru grupā "Latvieši Beļģijā" sakontaktējos ar pāris vietējiem latviešiem. Sestdien devos ciemos pie vienas no viņām - Kristīnes. Sākām ar viņu sarakstīties vēl pirms viņa bija ieradusies, arī kā aupair, tikai flāmu ģimenē un var runāt tikai angliski (bērniem 7 un 10 gadi). Bija plānots aizšaut kaut uz tuvāko lielāko pilsētu Mechelen, bet gala rezultātā sestdien vakarā aizbraucām tikai uz tuvāko lielbodi un sapirkāmies visādus gardumus, kurus locījām iekšā līdz vēlai naktij kopā ar vīnu, bet svētdien no rīta vietējā boulangerie iepirkām mīklas izstrādājumus, kurus arī līdz vakaram stūmām māgā, kaļot plānus par to, kas būtu jādara, bet beigās, protams, līdz ar tumsas iestāšanos knapi aizvilkos līdz autobusa pieturai. Par spīti nelielajam laika pavadīšanas lietderības koeficientam, bija riktīgi forši, noskatījāmies otros Karību jūras pirātus, izrēcām dažādus mūzikas izpildītājus, īpaši kaut kādu jauno francūžu hitu, kurā piedziedājums mūsu ausīm pārāk atgādināja vārdus "m*uka" un meklējām iedvesmu jauniem Transleiteru hītiem. Vienkārši čillojām. :)
Mūsu mazais, zaļais draudziņš, gastronomisko izvirtību biedrs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru